Viņa iet brīva un piepildīta, tuvāk, vēl tuvāk gaismai, un meža ceļš aiz viņas pārtop siltā, mirguļojošā valodas upē.

bet tagad es gaidu kad tukšā papīra lapa savēcinās spārnus

Es guļu gultā un, šķiet, varu izslaukt savas kājas ikrus.

Materiāla automatizēta apstrāde noteikti neaizstāj lasīšanu, taču ļauj izgūt noteikta veida informāciju – informācijas sloksnes, ekstraktus un struktūru apveidus, kas reprezentēti dažādas līknēs, zaro...

uz tavas čaulas izvārās mūsu sviedri

Ūdeņi plūst caur mākslas un literatūras simboliskajām formām, tiklab kā pēcpadomju māju aprūsējušajām caurulēm.

Dienas ne ar ko neatšķīrās cita no citas, un mani spīdzināja un pratināja, un es zaudēju laika izjūtu. Bet tā vietā, lai tagad pierakstītu savu sapni, es kopēju sadzīves tehnikas ierīču lietošanas ins...

Jāmācās iet un dzīvot no jauna. Esmu to pratusi, taču aizmirsusi.

normalitāte nav miglaina struktūra

Varbūt Ventera prozu varētu dēvēt par pastāvēšanu paralēlajā Visumā, kurā autora rakstīšanas jēga slēpjas nemitīgā cīņā ar savu vīrišķo brīvību un sabiedrības normām, cīņā par vietu literatūrā un ar m...

It kā, vienkārši esot (klāt) tekstā, varētu turpināt kādu dzīvi.

Tāpēc skumt tā, ka sāk jau redzēt.

kad piedzima mans dēls spogulī ievācās mans tēvs

Spogulī redzu baltas sienas, kas pusotru metru no zemes ir klātas ar vienīgo mājas rotājumu – melnu tīklaini punktotu pelējumu.

Mani tracina, ja ir kaut kas, kas ir dzejai līdzīgs.

❗️ Jaunums "Punctum" atdzejas sērijā ❗️ Haso Krulla dzejoļu krājums “Atvere”. Igauņu dzejnieku Haso Krullu latviešu lasītāji iepazinuši Guntara Godiņa atdzejotajās grāmatās “Kad akmeņi vēl bija...

pie manas mutes silti smaržo kūpošas žūstošas aprikozes

Es biju viens no viņiem, bet viņi nebija es, mēs nebijām mēs.

No rīta izdzēru krūzīti vārīta piena un izgriezu no papīra mazu vīriņu.

Risinot jautājumu, kādā veidā filozofija, māksla un zinātne mums palīdz sakārtot spēkus, kam mēs dzīvē pakļaujamies, Delēzs savā ziņā kļūst par vērtību domātāju, kurš atsedz to, ka bez mākslas un filo...

Mēs, vēl nedzimušie, cauri sētai skatoties uz šo minūti, atraujam galvu un nopūšamies.

pieredzējuši dzejnieki mēdz lietot uztura bagātinātājus

Brīžam šķiet, ka līnijas un horizonts ir dzejas krājuma atslēgas tēls.

es augu tavās rokās kā koki

Mūsu dzīve bija skaista un labklājīga, sevišķi salīdzinot ar Ļeņingradas blokādi vai mēra laikiem Vidzemē.

Līdzīgi kā Augustīns raksta par Dievu, kam sevi cilvēkiem bija jāatklāj kā cilvēku, Augustīnam sevi jāatklāj kā grēcinieku, lai pie atrisinājuma vestu lasītāju.

es uzkāpu kalniņā lāpu savu kažoķeli

Patiesais apdraudējums ir tas, ka cilvēki arvien vairāk sāk līdzināties MI.

❗️JAUNA GRĀMATA❗️ Grāmatu svētku nedēļā nākam klajā ar vēl vienu jaunumu - Romana Honeta dzejas izlasi “ziema, maldi”. Šī ir pirmā grāmata “Punctum” atdzejas sērijā. Romans Honets ir viens no...

Tajā visā ir kas rotaļīgs, nevīzdegunīgs, arī bērnišķīgs.

❗️JAUNA GRĀMATA❗️ Sintija Kampāne-Štelmahere “dārzs”. Sintija Kampāne-Štelmahere ir dzejniece un literatūrkritiķe. Publicējusies izdevumos “Domuzīme”, “Konteksts”, “Punctum” un “Strāva”. Viņas...

Skabarga nesāp, bet kaut kas ieduras līdz ar to – tajā vietā, kur uzticība sildās.

Auziņa izgaismo paaudžu emocionālo mantojumu, vainas un glābšanas cikliskumu, kas atkārtojas ģimenes sieviešu dzīvēs, kuras turklāt vieno arī ģenētiski pārmantots jūtīgums.

Grūti rakstīt par šo lugu, jo Asjas tēls un dzīve vedina bibliogrāfiskos atsauču neceļos. Taču luga ir fascinējoša ar savu spēku un asprātību.

Jums jābūt nedrošam, jo dzeja nav atbilde, tas ir jautājums. Ziņkārība ir literatūras, dzejas un mākslas sirds.

Pieauguši cilvēki ar augstāko izglītību, doktora grādu, akadēmisko karjeru norāda, ka nespēj izdomāt un iemācīties jaunas lietas, tāpēc vieglāk, no vienas puses, ir skaļi nostāties pret un bezrūpīgi i...

(..) bieži jau ir izskanējušu joki par to, ka latviešu valodā nav iespējams normāli rakstīt par seksu, jo latviešu valodas termini, kurus izmanto šo procesu aprasīšanai, ir kaut kādi jancīgi vai nenop...

Vardarbība – fiziska, seksuāla, emocionāla – bieži ienāk vēstītāju dzīvē jau bērnībā, nereti saplūstot ar nabadzības pieredzi, īpaši, ja mātes savas meitas audzina vienas, un tēva trūkumu, jo viņi ir ...

viņi mostas no rīta. un uzreiz jautā par mājām.

ar sudraba vārdu gredzenots putns nolaižas pašķirdams zāli

Iespaidu plūdumā kultūrvēsturiskas alūzijas mijas ar modernās urbānās vides elementiem.

Kopumā "Līdzdalībnieks" ir pieklājīgs debijas romāns, atsevišķos momentos ļoti aizraujošs.

mana bijusī esamība piesūcināta ilgām

Kad runa ir par neredzamo, jāatzīmē apspiestā enerģija un potenciāli bīstamais raksturs. Neredzamais kā baiļu avots. Substance, kura agri vai vēlu izlauzīsies izvirdumā. Terra incognita, kas slēpjas a...